tīņāt
tīņāt 2. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | tīņāju | tīņājam | tīņāju | tīņājām | tīņāšu | tīņāsim |
| 2. pers. | tīņā | tīņājat | tīņāji | tīņājāt | tīņāsi | tīņāsiet, tīņāsit |
| 3. pers. | tīņā | tīņāja | tīņās | |||
Pavēles izteiksme: tīņā (vsk. 2. pers.), tīņājiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: tīņājot (tag.), tīņāšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: tīņātu
Vajadzības izteiksme: jātīņā
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Nopūzdamies viņš tīņāja nost no galvas marles atliekas un meta kaudzē uz skrandainajiem zīda svārkiem un saplēstās zīda blūzes līdzās atzveltnes krēslam.
- — viņa aprauti atbild, tīņādama matu šķipsnu ap pirkstu.
- Ar zeltu spārniņus tev tīņāju,
- Trejās vilkakūlas sagšās tīņā.
- Šī mācība ir iespiedusies atmiņā no tīņā gadiem - jā tā paša stūlbā vecuma un tas ir vienīgais mantojoms, kas palicis no mana tēva.