tīņāties
tīņāties atgriezenisks 2. konjugācijas darbības vārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | tīņājos | tīņājamies | tīņājos | tīņājāmies | tīņāšos | tīņāsimies |
| 2. pers. | tīņājies | tīņājaties | tīņājies | tīņājāties | tīņāsies | tīņāsieties, tīņāsities |
| 3. pers. | tīņājas | tīņājās | tīņāsies | |||
Pavēles izteiksme: tīņājies (vsk. 2. pers.), tīņājieties (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: tīņājoties (tag.), tīņāšoties (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: tīņātos
Vajadzības izteiksme: jātīņājas
2.Refl. → tīņāt2; tīstīties1.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Balss nomierināja un arī aizkustināja Etānu, kā mēdz aizkustināt dūmakā tītie pakalni tālumā, kuri liek domāt par smaržzālēm, kā mēdz aizkustināt plānā migla, kura tīņājas gar zemi, kā zvaigznes, kuras iedegušās augstībā, kā vēl baltais un nespodrais mēnessirpis, kā upes, kuras sacenšas ūdeņu zilgmainībā, kā baznīcas torņi, kuri izslējušies pāri kokiem, kā laiva, kura pa gludum gludo līmeni ar lukturi priekšgalā slīd gar krastu, kā dzeguzītes raudas tumsā starp kokiem un kā naktspuķu smaržojums.