tenkot
tenkot 2. konjugācijas darbības vārds; intransitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | tenkoju | tenkojam | tenkoju | tenkojām | tenkošu | tenkosim |
| 2. pers. | tenko | tenkojat | tenkoji | tenkojāt | tenkosi | tenkosiet, tenkosit |
| 3. pers. | tenko | tenkoja | tenkos | |||
Pavēles izteiksme: tenko (vsk. 2. pers.), tenkojiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: tenkojot (tag.), tenkošot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: tenkotu
Vajadzības izteiksme: jātenko
1.Izplatīt tenkas, parasti sarunā.
1.1.transitīvs
Avoti: LLVV
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- — Vai nu pati nezināt, kā cilvēki mēdz tenkot.
- Tenkot patīk visiem, taču neviens nevēlas kļūt par baumu objektu.
- — Jūs taču zināt, kā cilvēki tenko, — atbildēju.
- Sapratu, ko viņi par mani arī pļāpā un tenko!
- Bet es nevēlos tenkot, tāpēc vairāk par to neizteikšos.