svelmēt
svelmēt 2. konjugācijas darbības vārds; parasti formā: trešā personaLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | svelmēju | svelmējam | svelmēju | svelmējām | svelmēšu | svelmēsim |
| 2. pers. | svelmē | svelmējat | svelmēji | svelmējāt | svelmēsi | svelmēsiet, svelmēsit |
| 3. pers. | svelmē | svelmēja | svelmēs | |||
Pavēles izteiksme: svelmē (vsk. 2. pers.), svelmējiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: svelmējot (tag.), svelmēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: svelmētu
Vajadzības izteiksme: jāsvelmē
1.intransitīvs Stipri karsēt (par sauli, uguni u. tml.).
1.1.transitīvs
2.transitīvs; lieto: pareti Stipri saldēt.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Trūdēšana labāk norit ēnā, nevis saules svelmē un kaltējošā vējā.
- Šķērso Rīgas tiltus un ielas uz velosipēda arī svelmē un slapjdraņķī.
- Un es biju tajā iesprostota kā šo vientulīgo dienu pekles svelmē.
- Šajā klusuma svelmē vecie, sastingušie vīri pat nesarunājas savā starpā.
- Skolas daudzviet Eiropā pārcēlušas darbalaikus, lai pasargātu bērnus no uzturēšanās svelmē.