svelmainums
svelmainums vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; parasti formā: vienskaitlisLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | svelmainums | svelmainumi |
| Ģen. | svelmainuma | svelmainumu |
| Dat. | svelmainumam | svelmainumiem |
| Akuz. | svelmainumu | svelmainumus |
| Lok. | svelmainumā | svelmainumos |
1.Vispārināta īpašība → svelmains1, šīs īpašības konkrēta izpausme.
2.Vispārināta īpašība → svelmains2, šīs īpašības konkrēta izpausme.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Jūtu atvērtība, maigums un smalkums, svelmainums un brāzmainums.