svelmonis
svelmonis vīriešu dzimtes 2. deklinācijas lietvārds; parasti formā: vienskaitlis; lieto: retiLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | svelmonis | svelmoņi |
| Ģen. | svelmoņa | svelmoņu |
| Dat. | svelmonim | svelmoņiem |
| Akuz. | svelmoni | svelmoņus |
| Lok. | svelmonī | svelmoņos |
svelonis vīriešu dzimtes 2. deklinācijas lietvārds; parasti formā: vienskaitlisLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | svelonis | sveloņi |
| Ģen. | sveloņa | sveloņu |
| Dat. | svelonim | sveloņiem |
| Akuz. | sveloni | sveloņus |
| Lok. | svelonī | sveloņos |
sveloņa sieviešu dzimtes 4. deklinācijas lietvārds; parasti formā: vienskaitlisLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | sveloņa | sveloņas |
| Ģen. | sveloņas | sveloņu |
| Dat. | sveloņai | sveloņām |
| Akuz. | sveloņu | sveloņas |
| Lok. | sveloņā | sveloņās |
Avoti: LLVV