svelonis
svelonis vīriešu dzimtes 2. deklinācijas lietvārds; parasti formā: vienskaitlisLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | svelonis | sveloņi |
| Ģen. | sveloņa | sveloņu |
| Dat. | svelonim | sveloņiem |
| Akuz. | sveloni | sveloņus |
| Lok. | svelonī | sveloņos |
1.Straujš cilvēks.
2.Sveloši karsts vai auksts laiks.
3.apvidvārds Kāds, kurš ir varmācīgs un vardarbīgs.
Avoti: EH, KV
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Trīs vārdi - svelme, svelonis un sveloņa - tiek attiecināti gan uz stipru aukstumu, gan karstumu.