starāties
starāties atgriezenisks 2. konjugācijas darbības vārds; apvidvārdsLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
---|---|---|---|---|---|---|
Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
1. pers. | starājos | starājamies | starājos | starājāmies | starāšos | starāsimies |
2. pers. | starājies | starājaties | starājies | starājāties | starāsies | starāsieties, starāsities |
3. pers. | starājas | starājās | starāsies |
Pavēles izteiksme: starājies (vsk. 2. pers.), starājieties (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: starājoties (tag.), starāšoties (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: starātos
Vajadzības izteiksme: jāstarājas
Censties (darboties, rīkoties, strādāt), pūlēties.
Tulkojumitry, seek, attempt, essay.
Avoti: ViV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Mērija un Jānis nemaz nebija gribējuši lielu kāzu – galu galā Mērija bija jau veca meita, divdesmit sešus gadus veca, klatchbase kundzes pat lēsa, ka diezin vai bērni vēl varēšot būt ( par to, ka jaunais vīrs ir par divpadsmit gadiem vecāks, neviens, protams, nerunāja), jaunie bija domājuši par klusu salaulāšanos Bilderiņu koka baznīciņā vai varbūt uz laukiem, Jāņa dzimtajā pusē Kursīšu pagastā, kur vīratēvs – īsts kurzemnieks ar pīpi zobos, kas pie katras izdevības labprāt sita kārtes, bet kviešu pļaujamā laikā uzģērba baltu kreklu un bikses, un tad viss balts gāja uz tīrumu – vienmēr no sirds starājās, lai vedekla, pilsētas cilvēks, justos “ Putnos” labi – Saldus bodē bija sapirkti jauni balti trauki ar zelta maliņu, melns zofā ar sarkana plīša sēdekli un rozā smaržīgi ziepju gabali, pusdienu šmorēšanai varētu pieaicināt vienu no Gruntmaņu mammas meitām, to kluso, mīlīgo, to pašu, kas vēlāk sajuka prātā, un galdā būtu garda, smaržīga zupa no Kurzemes pelēkiem zirņiem, kurā peldētu balta, trekna vista.