stāvēt
stāvēt 3. konjugācijas darbības vārds; intransitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | stāvu | stāvam | stāvēju | stāvējām | stāvēšu | stāvēsim |
| 2. pers. | stāvi | stāvat | stāvēji | stāvējāt | stāvēsi | stāvēsiet, stāvēsit |
| 3. pers. | stāv | stāvēja | stāvēs | |||
Pavēles izteiksme: stāvi (vsk. 2. pers.), stāviet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: stāvot (tag.), stāvēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: stāvētu
Vajadzības izteiksme: jāstāv
stāvētājs vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | stāvētājs | stāvētāji |
| Ģen. | stāvētāja | stāvētāju |
| Dat. | stāvētājam | stāvētājiem |
| Akuz. | stāvētāju | stāvētājus |
| Lok. | stāvētājā | stāvētājos |
stāvētāja sieviešu dzimtes 4. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | stāvētāja | stāvētājas |
| Ģen. | stāvētājas | stāvētāju |
| Dat. | stāvētājai | stāvētājām |
| Akuz. | stāvētāju | stāvētājas |
| Lok. | stāvētājā | stāvētājās |
1.Atrasties vertikālā stāvoklī uz vietas, balstoties uz kājām (par cilvēku).
Stabili vārdu savienojumiStāv kā miets (arī stabs). Stāv kā svece.
- Stāv kā miets (arī stabs) sarunvaloda, frazēma — saka par nekustīgi stāvošu cilvēku
- Stāv kā svece frazēma — saka par stalti stāvošu cilvēku
- Stāvēt uz ceļiem kolokācija — atrasties vertikālā stāvoklī uz vietas, balstoties uz ceļiem
- Stāvēt uz galvas kolokācija — atrasties vertikālā stāvoklī uz vietas, balstoties uz galvas
- Stāvēt uz rokām kolokācija — atrasties vertikālā stāvoklī uz vietas, balstoties uz rokām
1.1.formā: otrā persona, pavēles izteiksme Lieto, lai izteiktu komandu pārtraukt kustību, pārvietošanos, nekustēties.
1.2.Būt tādam, kas ir ieguvis spēju atrasties šādā stāvoklī (parasti par bērnu).
1.3.Atrasties vertikālā stāvoklī, balstoties uz pamatnes tā, ka negāžas (par priekšmetiem).
1.4.Atrasties vertikālā stāvoklī uz vietas (kur), balstoties uz kājām (par cilvēku).
Stabili vārdu savienojumiStāvēt kaktā.
- Stāvēt kaktā — tikt sodītam ar stāvēšanu kaktā (par bērnu)
1.5.Atrasties, balstoties uz kājām, neizkustoties no vietas (par dzīvniekiem); atrasties (kur) šādā stāvoklī.
1.6.Strādāt, veikt kādu darbību, parasti stāvus (piemēram, ar iekārtām, ierīcēm); veikt kādu pienākumu, parasti stāvus.
2.parasti formā: trešā persona Tiekot apstādinātam, atrasties uz vietas (par transportlīdzekļiem); apstājoties, arī sabojājoties vairs nevirzīties.
2.1.Nedarboties (par ierīcēm, iekārtām u. tml.).
2.2.Turēties gaisā, nemainot atrašanās vietu vai arī mainot to mazliet (parasti par putniem).
2.3.Šķietami vai reāli nepārvietoties (par parādībām dabā).
2.4.pārnestā nozīmē Netikt veiktam (par, parasti aizsāktu, darbu); netikt apstrādātam, izstrādātam.
3.Atrasties, būt novietotam (kur) – parasti par priekšmetiem.
3.1.Atrasties, būt uzceltam, izveidotam (kur) – parasti par celtnēm.
3.2.Atrasties, augt vertikāli (kur) – parasti par kokiem.
3.3.Glabāties (kur), atrasties (kā) glabāšanā.
3.4.Tikt turētam, atrasties (kur) – par dzīvniekiem.
3.5.Uzturēties (kur, kādā vietā) – par cilvēkiem; uzturēties (kā) tuvumā, lai uzmanītu (to), rūpētos (par to).
3.6.Atrasties noteiktā teritorijā, pozīcijā (par bruņoto spēku daļām, vienībām, apakšvienībām); atrasties (kur) – par fronti.
3.7.Atrasties, būt redzamam (kur, kādā stāvoklī) virs horizonta (par debess spīdekļiem).
3.8.Atrasties (kādā vidē) – par parādībām dabā.
3.9.Būt rakstītam, iespiestam (kur); būt iekļautam (tekstā).
4.parasti formā: trešā persona Pastāvēt, saglabāties laika gaitā (piemēram, par celtnēm.); būt izturīgam pret kādu iedarbību.
4.1.Saglabāties, nepārvērsties, neizzust (par parādībām dabā).
4.2.Uzglabāties, nebojāties, nezaudē kvalitāti.
4.3.sarunvaloda Netikt izlietotam.
5.sintaktiskā funkcija: patstāvīgs darbības vārds vai saitiņa; kopā ar: apstākļa vārds vai vārds apstākļa vārda nozīmē Būt, atrasties (kādā stāvoklī), būt (ar kādām īpašībām, pazīmēm), parasti kādu laiku.
Stabili vārdu savienojumiStāvēt (arī būt) ciet. Stāvēt (vienās) liesmās.
- Stāvēt (arī būt) ciet — nedot pienu cietstāvēšanas periodā (par govi, kazu)
- Stāvēt (vienās) liesmās novecojis — strauji, spēcīgi degt (parasti ugunsgrēkā)
- Stāvēt vaļā — būt neaizsalušam (par ūdenstilpi)
6.parasti formā: trešā persona Atbilst ķermenim, tā daļām pēc lieluma, formas (par apģērbu, tā daļām).
Stabili vārdu savienojumiStāv kā uzliets.
- Stāv kā uzliets frazēma — saka, ja apģērbs, tā daļas ļoti labi atbilst ķermenim, tā daļām
7.novecojis Būt kādā (parasti ar kvalitāti saistītā) stāvoklī.
7.1.Būt, veikties (kā ar ko).
Stabili vārdu savienojumiAugstāk (arī augstu) stāvošs. Būt (arī stāvēt, nostāties u. tml.) (kāda) pusē.
- Augstāk (arī augstu) stāvošs frazēma — tāds, kam ir augstāks (augsts) amats, stāvoklis (dienestā, sabiedrībā u. tml.)
- Būt (arī stāvēt, nostāties u. tml.) (kāda) pusē — atbalstīt kādu, simpatizēt kādam
- Būt (arī stāvēt) ar vienu kāju kapā, retāk viena kāja kapā sarunvaloda — saka, ja paredzama drīza nāve
- Būt (arī stāvēt) nomodā — 1. Uzmanot, sargājot no kā nevēlama, rūpēties (par kādu)2. Nemitīgi rūpēties (par kā pastāvēšanu, norisi u. tml.)
- Domas stāv (kur, pie kā) kolokācija — saka, ja domas ir pievērsušās (kam)
- Kā es te stāvu; kā es še stāvu sarunvaloda, idioma — saka, ko kategoriski apgalvojot
- Lai stāv kolokācija — 1. Saka, paužot vēlēšanos, lai (kas) paliktu neskarts, atstāts, saglabāts līdzšinējā veidā2. Saka, paužot vēlēšanos, lai kas saglabātos (piemēram, kādam cilvēkam, kādam nolūkam)
- Laime stāv klāt (arī smaida) idioma — saka, ja veicas, laimējas
- Man stāv žargonisms, frazēma — man patīk, es vēlos
- Mute (arī mēle) nestāv mierā, arī mute nestāv ciet sarunvaloda, frazēma — saka par cilvēku, kas pārāk daudz runā
- Prāts stāv (biežāk nesas) idioma — 1. Saka, ja ir vēlēšanās; griba (piemēram, ko darīt)2. Saka, ja ir interese (par ko)
- Stāvēt (arī būt) aiz atslēgas (arī deviņām atslēgām) — būt ieslēgtam; tikt sargātam, slēptam (no kā)
- Stāvēt (arī būt) priekšā — būt, notikt turpmākajā laikposmā, arī nākotnē
- Stāvēt (arī būt) uz papēžiem idioma — ļoti stingri, neatlaidīgi uzmanīt, uzraudzīt
- Stāvēt (arī sēdēt) bez darba sarunvaloda — nestrādāt; slinkot
- Stāvēt (arī sēdēt) saņemtām rokām idioma — atrasties bezdarbībā, aktīvi nepiedalīties kādos notikumos, nereaģēt uz kādu situāciju
- Stāvēt (arī stāties, retāk stāt) ceļā — 1. Aizšķērsot ceļu2. Kavēt, traucēt
- Stāvēt (arī stāties) blakus (arī līdzās) idioma — būt līdzvērtīgam
- Stāvēt (arī turēties) uz goda vārda sarunvaloda — saka, ja šaubās par kā izturību, derīgumu lietošanai
- Stāvēt (kāda) spēkā novecojis — būt (kāda) spēkos
- Stāvēt (kāda) varā novecojis — būt (kāda) varā (piemēram, ko darīt)
- Stāvēt (retāk būt) kūmās — 1. Būt par kūmu (parasti kristībās)2. pārnestā nozīmē Veicināt (kā) rašanos un pastāvēšanu; būt par cēloni tam, ka (kas) rodas un pastāv
- Stāvēt acu priekšā (arī acīs) — atveidoties, arī saglabāties redzes iztēlē
- Stāvēt augstāk — būt nozīmīgākam, attīstītākam
- Stāvēt klāt (kādam) idioma — pasargāt (kādu), palīdzēt (kādam) grūtā brīdī
- Stāvēt klusu (arī klusam) sarunvaloda — klusēt
- Stāvēt krustcelēs (arī krustceļos) — atrasties tādā stāvoklī, kad nepieciešams izšķirties (piemēram, starp divām vai vairākām iespējām, dažādiem uzskatiem)
- Stāvēt malā (arī nomaļus) — nepiedalīties, neiesaistīties, arī neiejaukties (kur)
- Stāvēt mierā — 1. Stāvēt nekustīgi2. Nedarboties, nerunāt
- Stāvēt par ko (ar visu krūti, arī kā klintij) — dedzīgi, aizrautīgi aizstāvēt, atbalstīt (ko)
- Stāvēt pāri idioma — 1. Būt pārākam2. Apzināti neievērot, ignorēt
- Stāvēt pie (kā) šūpuļa idioma — veicināt (kā) rašanos, veidošanos
- Stāvēt pie kā sarunvaloda, idioma — neatteikties (piemēram, no sava uzskata), būt pārliecinātam (par to)
- Stāvēt pie sirds, arī (būt) (cieši) pie sirds, arī turēties (cieši) pie sirds idioma — būt ļoti tuvam, mīļam; arī ļoti patikt
- Stāvēt prātā frazēma — nodarbināt domas; būt atmiņā
- Stāvēt sakarā (ar kādu, ko) novecojis — būt tādam, kas ir saistīts (ar kādu, ko)
- Stāvēt sardzē — sargāt, aizstāvēt (ko)
- Stāvēt tālu (no kā) — 1. Būt tādam, kam nav zināšanu, pieredzes (piemēram, kādā jautājumā)2. Nebūt saistītam (ar ko)3. Neatbilst, nelīdzināties (kam)
- Stāvēt tuvu (kam) — 1. Būt līdzīgam, radniecīgam (kam)2. Būt tādam, ko izjūt kā tuvu, mīlu, ar ko ir tuvas, labas attiecības
- Stāvēt un krist idioma — būt ļoti pārliecinātam (par ko, par kādu) un dedzīgi aizstāvēt (to)
- Stāvēt uz savām (arī paša) kājām idioma — būt patstāvīgam
- Stāvēt uz vietas idioma — neattīstīties, nemainīties
- Tā kā stāv, arī tāds kā stāv kolokācija — ar to apģērbu, tajā apģērbā, kas pašreiz ir mugura
- Uz galvas stāvēt sarunvaloda, idioma — ļoti censties paveikt, sasniegt
- Zobi vaļā vien stāv; zobi vaļā sarunvaloda, idioma — saka par cilvēku, kas daudz un bieži smejas
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Brīžam tāda sajūta, ka atkal stāvam visai drūmu izredžu priekšā.
- Dažreiz etnisko manipulatoru personiskie motīvi stāv aiz sociāli konstruētiem kolektīviem aizvainojumiem.
- Pat divīziju un pulku transporti stāvēja kaut kur pie Ropažiem”.
- Ir raksturīgs liels iegurņa inklinācijas leņķis ( vertikāli stāvošs iegurnis).
- Pietauvoties vai stāvēt atļauts tikai pie speciāli šim mērķim izveidotām piestātnēm.