sociālisms
sociālisms vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; parasti formā: vienskaitlisLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | sociālisms | sociālismi |
| Ģen. | sociālisma | sociālismu |
| Dat. | sociālismam | sociālismiem |
| Akuz. | sociālismu | sociālismus |
| Lok. | sociālismā | sociālismos |
soc. saīsinājums
1.Politiska un ekonomiska mācība, kuras pamatā ir nostādne, ka jāizveido tāda iekārta, kur galvenie ražošanas līdzekļi būtu sabiedriskā īpašumā, visa sabiedrība kontrolētu produktu sadali un maiņu un notiktu virzība uz pilnīgu sociālo vienlīdzību; centieni šādu iekārtu radīt.
2.Sabiedriska iekārta, kas veidota saskaņā ar šo teoriju.
3.Marksismā-ļeninismā – komunistiskas iekārtas pirmā fāze.
Avoti: SV99, i2
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- 1981.gadā Dens Sjaopins ieviesa apritē terminu sociālisms ar ķīniešu nokrāsu.
- Sabrūkot sociālisma sistēmai, neoliberālisms kļuva par postsociālisma valstu ideoloģisko dogmu.
- To piedzīvoja un vēl aizvien piedzīvo visas bijušās sociālisma nometnes valstis.
- Jo tas, ko boļševiki teica par sociālismu, bija meli.
- Pat Kremļa uzspiestais sociālisms būtiski atšķīrās Vācijā, Latvijā un Uzbekistānā.