socializēt
socializēt 2. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | socializēju | socializējam | socializēju | socializējām | socializēšu | socializēsim |
| 2. pers. | socializē | socializējat | socializēji | socializējāt | socializēsi | socializēsiet, socializēsit |
| 3. pers. | socializē | socializēja | socializēs | |||
Pavēles izteiksme: socializē (vsk. 2. pers.), socializējiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: socializējot (tag.), socializēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: socializētu
Vajadzības izteiksme: jāsocializē
1.Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) socializējas (1).
2.Pārņemt (privāto īpašumu, parasti zemi) visas sabiedrības īpašumā; arī nacionalizēt.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Ja ar suni nekontaktējas, tad ar laiku tas kļūst nesocializēts.
- Kā socializēt jaunatni tā, lai viņu dzīve būtu jēgpilna?
- Viens no sarežģītākajiem un nesocializētākajiem kucēniem tomēr kļuva par manu ģimenes locekli.
- Viņi nav tik ļoti socializēti un atrodas sev nepierastā vidē.
- Suns ir jāsocializē ar saviem radiniekiem, organizējot kopīgas pastaigas.