snīpis
snīpis vīriešu dzimtes 2. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
Vsk. | Dsk. | |
---|---|---|
Nom. | snīpis | snīpji |
Ģen. | snīpja | snīpju |
Dat. | snīpim | snīpjiem |
Akuz. | snīpi | snīpjus |
Lok. | snīpī | snīpjos |
1.Cauruļveida atvere (traukam), pa kuru samērā tievā strūklā izlej (tā) saturu.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Kā sarkanīgs snīpis izbijušās saimes istabas viducī uz debesīm slējās sarkanbrūns skurstenis.
- Apkurināmajā siltumnīcā stādiņi pastiepuši zaļus snīpjus, bet lielākās begonijas jau gozējas podiņos.
- Rūda šeftēs snīpi nebāžu, tā sakot, mazāk zināsi, ciešāk gulēsi.
- „Jā, kur to snīpi esi iebāzis?”
- Tās vienkārši izkūp gaisā kā tvaiks pa tējkannas snīpi.