snāt
Lietojuma biežums :
snāt 1. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs
Locīšana
1.sarunvaloda Steidzīgi iet, nākt.
Saistītās nozīmescibināt, cipāt, kukšot.
2.apvidvārds Vērpt pavedienu; grodi kopā sagriezt pavedienu.
3.apvidvārds Ar zobiem kampt.
5.apvidvārds Griezt2.
Avoti: LLVV, TlV, RB, LE
Korpusa piemēri