snāt
snāt 1. konjugācijas darbības vārds; intransitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | snāju | snājam | snāju | snājām | snāšu | snāsim |
| 2. pers. | snāj | snājat | snāji | snājāt | snāsi | snāsiet, snāsit |
| 3. pers. | snāj | snāja | snās | |||
Pavēles izteiksme: snāj (vsk. 2. pers.), snājiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: snājot (tag.), snāšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: snātu
Vajadzības izteiksme: jāsnāj
1.sarunvaloda Steidzīgi iet, nākt.
2.apvidvārds Vērpt pavedienu; grodi kopā sagriezt pavedienu.
3.apvidvārds Ar zobiem kampt.
5.apvidvārds Griezt2.
Avoti: LLVV, TlV, RB, LE
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Salīcis, drukns vecis platiem soļiem snāj no Dinaburgas sliežu ceļa puses.
- Jau iztālēm redzu, kā pazīstamā gaitā šurp snāj Fricis ar Kārli.
- Vērpu, vērpu, snāju, snāju,
- Sablīvētais sasalušais sniegs manu svaru nes labi – snāju gluži kā pa asfaltu.
- Diezgan jauna un priša vēl ir , un Sīlēns arī par velti ik svētdienas šurp nesnāj saimniecību sakās pārraugot , bet saimniecē raugās