smējiens
smējiens vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | smējiens | smējieni |
| Ģen. | smējiena | smējienu |
| Dat. | smējienam | smējieniem |
| Akuz. | smējienu | smējienus |
| Lok. | smējienā | smējienos |
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Tas zirga zviedziens, man liekas, smējiens par to,
- Noa pasmaidīja draudzīgu smaidu un drīz vien palaida garu smējienu.
- Izmetis smējienu, Afgānis pavēlnieciski teica: “ Nē, manu portretu tu negleznosi.
- Pēc tam Sirēna klausuli nometa, saruna pārtrūka, bet pati laida lielo smējienu.
- Mildas mute it kā velkas uz lielu smējienu, bet viņa to novalda.