smējīgs
smējīgs īpašības vārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
Pamata pakāpe:
Nenoteiktā galotne
Vīriešu dzimte | ||
|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | |
| Nom. | smējīgs | smējīgi |
| Ģen. | smējīga | smējīgu |
| Dat. | smējīgam | smējīgiem |
| Akuz. | smējīgu | smējīgus |
| Lok. | smējīgā | smējīgos |
Sieviešu dzimte | |
|---|---|
| Vsk. | Dsk. |
| smējīga | smējīgas |
| smējīgas | smējīgu |
| smējīgai | smējīgām |
| smējīgu | smējīgas |
| smējīgā | smējīgās |
Noteiktā galotne
Vīriešu dzimte | ||
|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | |
| Nom. | smējīgais | smējīgie |
| Ģen. | smējīgā | smējīgo |
| Dat. | smējīgajam | smējīgajiem |
| Akuz. | smējīgo | smējīgos |
| Lok. | smējīgajā | smējīgajos |
Sieviešu dzimte | |
|---|---|
| Vsk. | Dsk. |
| smējīgā | smējīgās |
| smējīgās | smējīgo |
| smējīgajai | smējīgajām |
| smējīgo | smējīgās |
| smējīgajā | smējīgajās |
Pārākā pakāpe: piedēklis -āk-
Vispārākā pakāpe: priedēklis vis-, piedēklis -āk- un noteiktā galotne
smējīgi apstākļa vārds
Lietojuma biežums :
1.Tāds, kas smejas; tāds, kas mēdz bieži smieties.
1.1.Tāds, kurā izpaužas izsmiekls, zobgalība; zobgalīgs.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- vīri sauc, glāzes pacēluši, un smējīgām acīm skatās uz brūtes pāri.
- Aiz briļļu stikliem vīdēja laipnas, smējīgas acis, nedaudz ieslīpinātas kā lācim.
- Mans kaimiņš — mundrs un smējīgs vīrs.
- Puika skatās smējīgi, priecīgi acīs.
- Kamita pavadīja viņu ar smējīgu skatienu.