Vasaras versija 2025
410 995 šķirkļi
smējējs
smējējs vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
 Vsk.Dsk.
Nom.smējējssmējēji
Ģen.smējējasmējēju
Dat.smējējamsmējējiem
Akuz.smējējusmējējus
Lok.smējējāsmējējos
smējēja sieviešu dzimtes 4. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
 Vsk.Dsk.
Nom.smējējasmējējas
Ģen.smējējassmējēju
Dat.smējējaismējējām
Akuz.smējējusmējējas
Lok.smējējāsmējējās
1.Darītājs → smieties.
2.Cilvēks, kas mēdz izsmiet, zoboties; zobgalis.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
  • Iespējams, klusajiem smējējiem kādreiz bērnībā ir aizrādīts par spilgtām izpausmēm.
  • No Šurkas smiekla pamostas visi un miegainām acīm izbrīnīti skatās smējējā.
  • Smiekli nāca kā varens ūdenskritums, kas līksmajam smējējam lika noliekties.
  • - Marta smējējam noprasīja, un piepeši Jēkaupiņam uzmācās nelāga jausma.
  • Smējēju nebija daudz nekur, taču tāds ir karš.”