smārds
smārds vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; apvidvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
Vsk. | Dsk. | |
---|---|---|
Nom. | smārds | smārdi |
Ģen. | smārda | smārdu |
Dat. | smārdam | smārdiem |
Akuz. | smārdu | smārdus |
Lok. | smārdā | smārdos |
1.Smarža1.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Jauneklis sūdzējies par Tukuma baznīcas smārdu un tā izsauktajām galvas sāpēm.
- Pietuvojoties vīriešiem, policijas darbinieki sajutuši arī alkohola smārdu likumpārkāpēju izelpā.
- Šī ēka ir līdz kaulam piesūkusies ar savādi spēcīgu bezcerības smārdu.
- Nepatīkamais smārds sacentās ar zupas smaržu un šķiet, ņēma virsroku.
- Izžaus mājās, garajā koridorā, un Kaķerina ticēs mitruma smārdam.