slaists
slaists vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; sarunvalodaLocīšana
Lietojuma biežums :
Vsk. | Dsk. | |
---|---|---|
Nom. | slaists | slaisti |
Ģen. | slaista | slaistu |
Dat. | slaistam | slaistiem |
Akuz. | slaistu | slaistus |
Lok. | slaistā | slaistos |
slaiste sieviešu dzimtes 5. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
Vsk. | Dsk. | |
---|---|---|
Nom. | slaiste | slaistes |
Ģen. | slaistes | slaistu |
Dat. | slaistei | slaistēm |
Akuz. | slaisti | slaistes |
Lok. | slaistē | slaistēs |
slaista sieviešu dzimtes 4. deklinācijas lietvārds; apvidvārdsLocīšana
Vsk. | Dsk. | |
---|---|---|
Nom. | slaista | slaistas |
Ģen. | slaistas | slaistu |
Dat. | slaistai | slaistām |
Akuz. | slaistu | slaistas |
Lok. | slaistā | slaistās |
Sliņķis1; cilvēks, kas izvairās no darba.
PiemēriTikuši līdz jūrai, mēs atsēdāmies smiltīs un izlikāmies par pasaules lielākajiem slaistiem.
- Tikuši līdz jūrai, mēs atsēdāmies smiltīs un izlikāmies par pasaules lielākajiem slaistiem.
- Kāpēc ne reizi netiek pieminēts šis ģeniālais bērns, turpretī abi nīkulīgie slaisti un dienderi tiek slavēti pārmēram?
- Visi viņi bija ļoti lieli slaisti.
- Jāatzīst gan, ka studiju laikā esmu bijis gana liels slaists.
Avoti: LLVV, LE, EH, TWN
Korpusa piemēri:šeit