skaistulis1
skaistulis vīriešu dzimtes 2. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | skaistulis | skaistuļi |
| Ģen. | skaistuļa | skaistuļu |
| Dat. | skaistulim | skaistuļiem |
| Akuz. | skaistuli | skaistuļus |
| Lok. | skaistulī | skaistuļos |
skaistule sieviešu dzimtes 5. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | skaistule | skaistules |
| Ģen. | skaistules | skaistuļu |
| Dat. | skaistulei | skaistulēm |
| Akuz. | skaistuli | skaistules |
| Lok. | skaistulē | skaistulēs |
1.Skaists cilvēks.
1.1.Skaists dzīvnieks, augs.
1.2.pārnestā nozīmē Skaists priekšmets, veidojums.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Nātre Urtica dioica L. Šo kodīgi dzēlīgo skaistuli laikam pazīst ikviens.
- Šajos desmit gados man ne reizi nav gadījies kāds ugunīgs skaistulis.
- Viņa apsteidza pat tādu pasaulē zināmu skaistuli kā aktrisi Ketrīnu Zetu-Džounsu.
- Tiek izteiktas arī prognozes, ka gaidāmais mazulis būs īsts skaistulis.
- , viņš gavilēja, izraudams melnmataino skaistuli no meitenes rokām. “