skaists
skaists īpašības vārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
Pamata pakāpe:
Nenoteiktā galotne
Vīriešu dzimte | ||
|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | |
| Nom. | skaists | skaisti |
| Ģen. | skaista | skaistu |
| Dat. | skaistam | skaistiem |
| Akuz. | skaistu | skaistus |
| Lok. | skaistā | skaistos |
Sieviešu dzimte | |
|---|---|
| Vsk. | Dsk. |
| skaista | skaistas |
| skaistas | skaistu |
| skaistai | skaistām |
| skaistu | skaistas |
| skaistā | skaistās |
Noteiktā galotne
Vīriešu dzimte | ||
|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | |
| Nom. | skaistais | skaistie |
| Ģen. | skaistā | skaisto |
| Dat. | skaistajam | skaistajiem |
| Akuz. | skaisto | skaistos |
| Lok. | skaistajā | skaistajos |
Sieviešu dzimte | |
|---|---|
| Vsk. | Dsk. |
| skaistā | skaistās |
| skaistās | skaisto |
| skaistajai | skaistajām |
| skaisto | skaistās |
| skaistajā | skaistajās |
Pārākā pakāpe: piedēklis -āk-
Vispārākā pakāpe: priedēklis vis-, piedēklis -āk- un noteiktā galotne
skaisti apstākļa vārds
Lietojuma biežums :
skaiksts īpašības vārds; apvidvārdsLocīšana
Pamata pakāpe:
Nenoteiktā galotne
Vīriešu dzimte | ||
|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | |
| Nom. | skaiksts | skaiksti |
| Ģen. | skaiksta | skaikstu |
| Dat. | skaikstam | skaikstiem |
| Akuz. | skaikstu | skaikstus |
| Lok. | skaikstā | skaikstos |
Sieviešu dzimte | |
|---|---|
| Vsk. | Dsk. |
| skaiksta | skaikstas |
| skaikstas | skaikstu |
| skaikstai | skaikstām |
| skaikstu | skaikstas |
| skaikstā | skaikstās |
Noteiktā galotne
Vīriešu dzimte | ||
|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | |
| Nom. | skaikstais | skaikstie |
| Ģen. | skaikstā | skaiksto |
| Dat. | skaikstajam | skaikstajiem |
| Akuz. | skaiksto | skaikstos |
| Lok. | skaikstajā | skaikstajos |
Sieviešu dzimte | |
|---|---|
| Vsk. | Dsk. |
| skaikstā | skaikstās |
| skaikstās | skaiksto |
| skaikstajai | skaikstajām |
| skaiksto | skaikstās |
| skaikstajā | skaikstajās |
Pārākā pakāpe: piedēklis -āk-
Vispārākā pakāpe: priedēklis vis-, piedēklis -āk- un noteiktā galotne
1.Tāds, kas atbilst noteiktam estētiskajam ideālam, izraisa estētiskās jūtas.
Stabili vārdu savienojumiSkaistais (arī vājais, daiļais) dzimums.
- Skaistais (arī vājais, daiļais) dzimums sarunvaloda, frazeoloģisms — sievietes
1.1.lietvārda nozīmē; formā: vīriešu dzimte, pamata pakāpe, noteiktā galotne; joma: filozofija Estētikas kategorija, kas nosaka estētisko ideālu, atbilsmi tam.
2.Tāds, kas iepriecina, izraisa patiku.
2.1.Pozitīvs, bez negatīvām īpašībām (par psihisku, parasti emocionālu, stāvokli, rakstura, personības īpašībām).
2.2.Tāds, kas izraisa patīkamas izjūtas, emocijas (par laikapstākļiem); tāds, kad ir laikapstākļi, kas izraisa patīkamas izjūtas, emocijas; arī jauks.
3.Labi kopts, ar vēlamām sugas, šķirnes īpašībām (par dzīvniekiem, augiem).
Stabili vārdu savienojumiPar skaistām acīm; par smukām acīm; par zilām acīm. Skaistie dieva vārdi.
- Par skaistām acīm; par smukām acīm; par zilām acīm sarunvaloda — aiz simpātijām, labvēlības; par velti
- Skaistie dieva vārdi vārdkoptermins; joma: reliģija — deviņdesmit deviņi vārdi, kas islāmā raksturo Allāha gribu; septiņdesmit vārdi ir atrodami Korānā, pārējie ir tradicionāli; vissvarīgākie ir Al-Rahmans un AlRahmins ("Žēlsirdīgais" un "Žēlastības sniedzējs")
Avoti: LLVV, EH, Lfv
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Savukārt augšzemnieku izloksnes vārda skaists semantikas ziņā ir tuvākas lietuviešu valodai.
- jos skaistus, juodo abito apgaubtas veidus.. ( VDU).
- Arklam tīrumā atkal jākļūst par godā celto skaistāko ģerboni pasaulē”.
- Abas kopienas gan vienojas simpātijās pret skaistajām pilsētām un plašajām ārēm.
- Skaista, bez šaubām, bija, bet praktiskais pielietojums mazs.