sastrādāt
sastrādāt 2. konjugācijas darbības vārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
---|---|---|---|---|---|---|
Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
1. pers. | sastrādāju | sastrādājam | sastrādāju | sastrādājām | sastrādāšu | sastrādāsim |
2. pers. | sastrādā | sastrādājat | sastrādāji | sastrādājāt | sastrādāsi | sastrādāsiet, sastrādāsit |
3. pers. | sastrādā | sastrādāja | sastrādās |
Pavēles izteiksme: sastrādā (vsk. 2. pers.), sastrādājiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: sastrādājot (tag.), sastrādāšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: sastrādātu
Vajadzības izteiksme: jāsastrādā
sastrāzdāt 2. konjugācijas darbības vārds; apvidvārdsLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
---|---|---|---|---|---|---|
Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
1. pers. | sastrāzdāju | sastrāzdājam | sastrāzdāju | sastrāzdājām | sastrāzdāšu | sastrāzdāsim |
2. pers. | sastrāzdā | sastrāzdājat | sastrāzdāji | sastrāzdājāt | sastrāzdāsi | sastrāzdāsiet, sastrāzdāsit |
3. pers. | sastrāzdā | sastrāzdāja | sastrāzdās |
Pavēles izteiksme: sastrāzdā (vsk. 2. pers.), sastrāzdājiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: sastrāzdājot (tag.), sastrāzdāšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: sastrāzdātu
Vajadzības izteiksme: jāsastrāzdā
1.transitīvs Veicot agrotehniskus pasākumus, sagatavot (augsni, tīrumu) sējai.
2.transitīvs Sagatavot (kokmateriālus), piemēram, apdarinot, cērtot, zāģējot; apdarinot, cērtot, zāģējot (nocirstu koku), pārveidot (to) par ko.
3.transitīvs Sagatavot (pārtikas produktus) tālākai apstrādei, arī lietošanai, piemēram, smalcinot, mīcot; šādā veidā pārveidot (pārtikas produktus) par ko.
3.1.Sagatavot (ko) turpmākajam darbam, darbībai; arī izstrādāt2.
4.transitīvs Strādājot paveikt (ko) lielākā daudzumā; strādājot paveikt (kā lielāku daudzumu); strādājot, darba procesā izgatavot (ko) lielākā daudzumā; strādājot, darba procesā izgatavot (kā lielāku daudzumu).
4.1.Strādājot iegūt (materiālu labumu), sasniegt (ko).
4.2.sarunvaloda Izdarīt (parasti daudz nevēlama).
5.intransitīvs Ilgāku laiku, arī visu laikposmu strādāt; ilgāku laiku strādāt (līdz noteiktam brīdim).
6.transitīvs Daudz strādājot, padarīt (rokas), parasti cietas, raupjas, tulznainas.
7.intransitīvs Kopīgi strādāt; savstarpēji saskaņoti strādāt.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Pirmdien nerīkojies mirkļa emociju vadīts, citādi sarunāsi vai sastrādāsi muļķības.
- Uzskatām, ka esat pietiekami vērtējuši un sastrādājuši kopš 1994.gada.
- Atkal jau – nelīdz ne čeki, nedz tulznās sastrādātās rokas.
- Ar pirkstiem veikli sastrādā masu, līdz tā atgādina maizes drupatas.
- Aizdomās turamie pauduši nožēlu par sastrādāto, bet policija sākusi izmeklēšanu.