sastrēbt
sastrēbt 1. konjugācijas darbības vārds; sarunvaloda, transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | sastrebju | sastrebjam | sastrēbu | sastrēbām | sastrēbšu | sastrēbsim |
| 2. pers. | sastreb | sastrebjat | sastrēbi | sastrēbāt | sastrēbsi | sastrēbsiet, sastrēbsit |
| 3. pers. | sastrebj | sastrēba | sastrēbs | |||
Pavēles izteiksme: sastreb (vsk. 2. pers.), sastrebiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: sastrebjot (tag.), sastrēbšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: sastrēbtu
Vajadzības izteiksme: jāsastrebj
Strebjot apēst, arī izdzert (ko), parasti daudz.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- jo negribējās sastrēbt karstu saistībā ar veselību.
- Pēc Zivtiņa domām, " nedrīkst sastrēbt karstu".
- Galvenais nesastrēbt karstu un nesastrādāt muļķības, kas pēc tam dārgi atmaksājas – īpaši tas attiecas uz bērniem, lai viņi nebūtu cietēji.
- Sastrēbuši sēņu zupu , Izejam dancodami