sarmots
sarmots darbības vārds; formā: lokāmais ciešamās kārtas pagātnes divdabis (-ts, -ta)Locīšana
Pamata pakāpe:
Nenoteiktā galotne
Vīriešu dzimte | ||
|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | |
| Nom. | sarmots | sarmoti |
| Ģen. | sarmota | sarmotu |
| Dat. | sarmotam | sarmotiem |
| Akuz. | sarmotu | sarmotus |
| Lok. | sarmotā | sarmotos |
Sieviešu dzimte | |
|---|---|
| Vsk. | Dsk. |
| sarmota | sarmotas |
| sarmotas | sarmotu |
| sarmotai | sarmotām |
| sarmotu | sarmotas |
| sarmotā | sarmotās |
Noteiktā galotne
Vīriešu dzimte | ||
|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | |
| Nom. | sarmotais | sarmotie |
| Ģen. | sarmotā | sarmoto |
| Dat. | sarmotajam | sarmotajiem |
| Akuz. | sarmoto | sarmotos |
| Lok. | sarmotajā | sarmotajos |
Sieviešu dzimte | |
|---|---|
| Vsk. | Dsk. |
| sarmotā | sarmotās |
| sarmotās | sarmoto |
| sarmotajai | sarmotajām |
| sarmoto | sarmotās |
| sarmotajā | sarmotajās |
Pārākā pakāpe: piedēklis -āk-
Vispārākā pakāpe: priedēklis vis-, piedēklis -āk- un noteiktā galotne
sārmots apvidvārds
sarmoti apstākļa vārds
Lietojuma biežums :
1.Tāds, kas ir klāts ar sarmu; tāds, kur ir sarma; sārmains.
1.1.Tāds, kad ir sarma (par laikposmu).
2.Tāds, kas ir klāts ar sarmojumu (1).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Ir sarmots rīts, bet kādam citam – maija, vēl kādam Zāļu dienas vainagots vai lapu zelta klāts.
- šorīt sarmots
- V ienā rokā zvaigžņu sveces , otrā sarmots egles zars
- Vienaa rokaa zvaigzznju sveces , otraa sarmots egles zars
- Otrā sarmots egles zars ,