sārms
sārms vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
Vsk. | Dsk. | |
---|---|---|
Nom. | sārms | sārmi |
Ģen. | sārma | sārmu |
Dat. | sārmam | sārmiem |
Akuz. | sārmu | sārmus |
Lok. | sārmā | sārmos |
1.joma: ķīmija Sārmu metāla vai sārmzemju metālu hidroksīds; ūdenī šķīstoša bāze.
PiemēriAr sārmiem dzelzs nereaģē.
- Ar sārmiem dzelzs nereaģē.
- Litijs ir ķīmiski vismazāk aktīvais sārmu metāls.
- Šie metāli tā tiek saukti, jo, reaģējot ar ūdeni, veido sārmus (hidroksīdus).
Stabili vārdu savienojumiSārmu metāli.
- Sārmu metāli vārdkoptermins — ķīmisko elementu periodiskās sistēmas pirmās A grupas elementi (piemēram, nātrijs, kālijs, rubīdijs), šo metālu hidroksīdi ir stipri sārmi
2.Šādas vielas šķīdums, ko izmanto, piemēram, veļas mazgāšanai.
PiemēriAr lietoto veļas sārmu to tikpat labi panākam.
- Ar lietoto veļas sārmu to tikpat labi panākam.
- Diendienā, sēdēdama kabūzī ar bļodu starp ceļgaliem, Marija buras ar dažādiem sārmiem, kamēr dabū baltu veļu.
- Mati kā ar sārmu nozieķēti, pieķepuši galvas ādai, plaukstas glumas.
Avoti: LLVV, T
Korpusa piemēri:šeit