sarmot
sarmot 2. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs; parasti formā: trešā personaLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | sarmoju | sarmojam | sarmoju | sarmojām | sarmošu | sarmosim |
| 2. pers. | sarmo | sarmojat | sarmoji | sarmojāt | sarmosi | sarmosiet, sarmosit |
| 3. pers. | sarmo | sarmoja | sarmos | |||
Pavēles izteiksme: sarmo (vsk. 2. pers.), sarmojiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: sarmojot (tag.), sarmošot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: sarmotu
Vajadzības izteiksme: jāsarmo
Pārklāties ar sarmu.
Avoti: LLVV
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Dzirkstelēm piekaisītais Daugavas klēpis kūrās kā aizsalis ugunskurs diviem sarmotiem krastiem pa vidu.
- atkal nicholson traks neatvairāmi klinkera ķitelī sarmojot krastmala
- Viegls pavasara sals sarmo kokus.
- Tad sarmotu koku vēdās,
- Pasaules pirmsākumā Biegolmajs, zvērīgais un zvēriskais Vēja Vīrs, radīja Lapzemi, sarmoto, kūpaino, ziemeļblāzmu gaismoto leiputriju.