sārmot
sārmot 2. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | sārmoju | sārmojam | sārmoju | sārmojām | sārmošu | sārmosim |
| 2. pers. | sārmo | sārmojat | sārmoji | sārmojāt | sārmosi | sārmosiet, sārmosit |
| 3. pers. | sārmo | sārmoja | sārmos | |||
Pavēles izteiksme: sārmo (vsk. 2. pers.), sārmojiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: sārmojot (tag.), sārmošot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: sārmotu
Vajadzības izteiksme: jāsārmo
1.Apstrādāt (izmērcētas jēlādas) ar veldzēto kaļķu suspensiju, kam pievienots nātrija sulfīds vai sulfīts.
2.Apstrādāt (ko) ar sārmu, tā šķīdumu.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Pārmērīgi sārmot miesu arī nevajag, bet gandrīz visas slimības ir skābas.
- Aitu vai jēru ādas ( svaigas vai sālītas, kaltētas, sārmotas,
- (svaigas vai sālītas, kaltētas, sārmotas, piķelētas
- jēlādas ( svaigas vai sālītas, žāvētas, sārmotas,
- (svaigas vai sālītas, kaltētas, sārmotas,