saprašana
saprašana sieviešu dzimtes 4. deklinācijas lietvārds; parasti formā: vienskaitlisLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | saprašana | saprašanas |
| Ģen. | saprašanas | saprašanu |
| Dat. | saprašanai | saprašanām |
| Akuz. | saprašanu | saprašanas |
| Lok. | saprašanā | saprašanās |
1.Īpašību, pazīmju, satura u. tml. uztveršana, izmantojot, arī veidojot attiecīgos nojēgumus, jēdzienus, spriedumus, to grupējumus.
PiemēriPareiza politikas saprašana ir mana vārgā vieta.
- Pareiza politikas saprašana ir mana vārgā vieta.
- Viss sākas ar vērību, uzmanīgu klausīšanos un saprašanu, kā svētīt cilvēkus mūsu dzīvē.
- Spindzele zināja, ka runāšana ne vienmēr ir draugos ar saprašanu.
2.Sapratne būt spējīgam apzināti domāt, rīkoties.
PiemēriDurvis ciet, un mēs paliekam ar sajauktu saprašanu.
- Durvis ciet, un mēs paliekam ar sajauktu saprašanu.
- Darbs izsūcis viņas skaidro saprašanu.
- Šis viņa ārkārtīgais daiļums, kā runā, izvedis no saprašanas Hērodejas meitu princesi Salomi.
Stabili vārdu savienojumiĀrpus (katras) saprašanas, arī ārpus katra saprāta. Būt pie pilnas saprašanas.
- Ārpus (katras) saprašanas, arī ārpus katra saprāta sarunvaloda, frazēma — pavisam nesaprātīgi
- Būt pie pilnas saprašanas; būt pie pilna saprāta; būt pie pilna prāta sarunvaloda — būt spējīgam apzināti domāt, rīkoties
Avoti: LLVV, T
Korpusa piemēri:šeit