saprasme
saprasme sieviešu dzimtes 5. deklinācijas lietvārds; parasti formā: vienskaitlis; lieto: retiLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | saprasme | saprasmes |
| Ģen. | saprasmes | saprasmju |
| Dat. | saprasmei | saprasmēm |
| Akuz. | saprasmi | saprasmes |
| Lok. | saprasmē | saprasmēs |
Spēja pareizi uztvert (kā) īpašības, pazīmes, saturu u. tml., izmantojot, arī veidojot attiecīgos nojēgumus, jēdzienus, spriedumus, to grupējumus; sapratne.
Avoti: LLVV
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Viņš bija cilvēks, kam nebija nekādas saprasmes par pateicību.
- Lai gan antīkā filozofija Latvijas teritorijā latviskā izsacījumā un saprasmē nav apveltīta ar tūkstošgadīgu vēsturi, tomēr arī 1935. gadu nebūtu vēlams uzskatīt par kādu savveidīgu iesākuma punktu.
- UN SAPRASMES IESPEEJU VIENIIGI