samaitāt
samaitāt 2. konjugācijas darbības vārds; sarunvaloda, transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | samaitāju | samaitājam | samaitāju | samaitājām | samaitāšu | samaitāsim |
| 2. pers. | samaitā | samaitājat | samaitāji | samaitājāt | samaitāsi | samaitāsiet, samaitāsit |
| 3. pers. | samaitā | samaitāja | samaitās | |||
Pavēles izteiksme: samaitā (vsk. 2. pers.), samaitājiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: samaitājot (tag.), samaitāšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: samaitātu
Vajadzības izteiksme: jāsamaitā
1.Sabojāt1.
2.Sabojāt2.
3.Sabojāt3.
4.Sabojāt4.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Arī pretcīnītājus viņa samaitā” ( KR 24: 216).
- Iespaidīgo skatu gan nedaudz samaitāja tuvējos krūmos čurājošie puikas un meitenes.
- Neviens mūsdienās nav sasiets kopā, ja attiecības ir šausmīgi samaitātas.
- no kā mums, samaitātajiem, jāmācās dzīves rituma lietu kārtība.
- Tad visi aizrautīgi smējās un apbrīnoja bērna tiešo un nesamaitāto domāšanu.