sadugt
sadugt 1. konjugācijas darbības vārds; intransitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | sadugstu | sadugstam | sadugu | sadugām | sadugšu | sadugsim |
| 2. pers. | sadugsti | sadugstat | sadugi | sadugāt | sadugsi | sadugsiet, sadugsit |
| 3. pers. | sadugst | saduga | sadugs | |||
Pavēles izteiksme: sadugsti (vsk. 2. pers.), sadugstiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: sadugstot (tag.), sadugšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: sadugtu
Vajadzības izteiksme: jāsadugst
1.Pazaudēt, parasti pēkšņi, možumu; arī sadrūmt.
Stabili vārdu savienojumiSagumt sevī; sadugt sevī.
- Sagumt sevī; sadugt sevī frazēma — kļūt, parasti pēkšņi, nomāktam, noslēgtam
3.parasti formā: trešā persona Kļūt, parasti ļoti, viscaur, duļķainam, netīram (par ūdeni); kļūt, parasti ļoti, miglainam, dūmakainam (par gaisu).
Avoti: LLVV
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- – Nu ja, – sirmgalve nosaka skumji un sadugst.
- Vai tikai sēdēja, iegrimis domās zem sadugušajām ziemas debesīm?
- Zlata saduga, it kā jau rīt būtu jāsāk pakoties uz pārcelšanos.
- Koki saduguši, lapas it kā paģībušas rādīja baltās apakšas.
- Nolikusi tabureti uz grīdas, sieviete saduga uz tās un smagi elsoja.