sadrūmt
sadrūmt 1. konjugācijas darbības vārds; intransitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | sadrūmstu | sadrūmstam | sadrūmu | sadrūmām | sadrūmšu | sadrūmsim |
| 2. pers. | sadrūmsti | sadrūmstat | sadrūmi | sadrūmāt | sadrūmsi | sadrūmsiet, sadrūmsit |
| 3. pers. | sadrūmst | sadrūma | sadrūms | |||
Pavēles izteiksme: sadrūmsti (vsk. 2. pers.), sadrūmstiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: sadrūmstot (tag.), sadrūmšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: sadrūmtu
Vajadzības izteiksme: jāsadrūmst
1.Kļūt, parasti pēkšņi, drūmam.
1.1.Sākt, parasti pēkšņi, izpaust drūmumu (piemēram, par seju, skatienu).
Avoti: LLVV
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Kareivis sadrūma un, nedraudzīgi pametis aci uz pleskaviešiem, nomurdēja:
- - Viņš uz īsu mirklīti pārtrauca klāstīt savus spriedumus un sadrūma.
- Es cenšos apvaldīt sadrūmušo sirdi un uzmanīgi pētu Kaža Teodora pasauli.
- Likās, ka Čušs nedaudz sadrūmst, bet tad atkal saņemas.
- Pēc kāda laika: “ Nesadrūmsti, Klif, manis dēļ.