sēdēt
sēdēt 3. konjugācijas darbības vārds; intransitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
---|---|---|---|---|---|---|
Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
1. pers. | sēžu | sēžam | sēdēju | sēdējām | sēdēšu | sēdēsim |
2. pers. | sēdi | sēžat | sēdēji | sēdējāt | sēdēsi | sēdēsiet, sēdēsit |
3. pers. | sēž | sēdēja | sēdēs |
Pavēles izteiksme: sēdi (vsk. 2. pers.), sēdiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: sēžot (tag.), sēdēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: sēdētu
Vajadzības izteiksme: jāsēž
sēdēt 3. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs; lieto: retākLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
---|---|---|---|---|---|---|
Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
1. pers. | sēdu | sēdam | sēdēju | sēdējām | sēdēšu | sēdēsim |
2. pers. | sēdi | sēdat | sēdēji | sēdējāt | sēdēsi | sēdēsiet, sēdēsit |
3. pers. | sēd | sēdēja | sēdēs |
Pavēles izteiksme: sēdi (vsk. 2. pers.), sēdiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: sēdot (tag.), sēdēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: sēdētu
Vajadzības izteiksme: jāsēd
1.Atrasties stāvoklī, kam raksturīgs balsts uz gurniem, vertikāla ķermeņa augšdaļa un (parasti) saliektas kājas.
Piemēri- Sēdi nost!
- - Sēdi nost!
- Helēna nemēdza sēdēt klēpī.
- Redzēju meiteni, kas gaišā balles kleitā sēdēja zālītē un šņukstēja.
- Baznīcā viņš vienmēr sēdēja vienā un tai pašā vietā.
Stabili vārdu savienojumiSēdēt airos. Sēdēt uz apsūdzēto sola.
- Sēdēt airos kolokācija — sēdēt laivā un airēt
- Sēdēt uz apsūdzēto sola — tikt tiesātam
1.1.Atrasties (uz kā, kur), piemēram, stāvot, tupot (parasti par dzīvniekiem, putniem, kukaiņiem).
PiemēriUz bāra spoguļa sēž viena no pēdējām rudens mušām.
- Uz bāra spoguļa sēž viena no pēdējām rudens mušām.
1.2.pārnestā nozīmē Atrasties, augt, arī būt novietotam (uz kā, kur) – par augiem, to daļām.
PiemēriZiedi sēž bezlapu kātu augšpusē un attīstās pirms lapām.
- Ziedi sēž bezlapu kātu augšpusē un attīstās pirms lapām.
1.3.pārnestā nozīmē Atrasties, būt novietotam (uz kā, kur), parasti nekustīgi (piemēram, par priekšmetiem).
1.4.Ilgāku laiku pastāvēt (piem., par emocijām).
PiemēriEs neesmu vainīgs par savu vainu, bet vaina manī sēž.
- Es neesmu vainīgs par savu vainu, bet vaina manī sēž.
2.Ilgāku laiku darīt (ko), nodarboties (ar ko), atrodoties šādā stāvoklī.
Piemēri– Kādam taču jāsēž pie bērniem.
- – Kādam taču jāsēž pie bērniem.
- Ka pacietīgi jāsēž pie nepārredzama smalka auduma un, mainot krāsas, rūpīgi jāizšuj.
- Droši vien sēž pie datora.
Stabili vārdu savienojumiSēdēt pie grāmatām.
- Sēdēt pie grāmatām frazēma — mācīties, cītīgi lasīt
3.Atrasties, uzturēties (kādā vietā, kādos apstākļos) ilgāku laiku, arī pastāvīgi.
PiemēriTāpēc, redzi, Elmār Ozol, tavam tēvam jāstrādā drāšu fabrikā, bet es varu sēdēt savas pils lieliskajā bibliotēkā un lasīt gudras grāmatas.
- Tāpēc, redzi, Elmār Ozol, tavam tēvam jāstrādā drāšu fabrikā, bet es varu sēdēt savas pils lieliskajā bibliotēkā un lasīt gudras grāmatas.
- Tu paņemsi slimības lapu priekš bērniem un it kā sēdēsi mājās, bet īstenībā tu būsi es, – balss ir bezcerīga.
- - Man jau nav grūti, tikai viņš parasti nekur neiet, vai nu sēž savā birojā, vai arī mājās vienatnē lasa žurnālus par arhitektūru...
Stabili vārdu savienojumiSēdēt (arī stāvēt) bez darba.
- Sēdēt (arī stāvēt) bez darba sarunvaloda, kolokācija — nestrādāt; slinkot
3.1.Atrasties apcietinājumā, cietumā.
PiemēriKādreiz šoferis sēdējis par zādzību, bet tagad zvejo ar tīkliem.
- Kādreiz šoferis sēdējis par zādzību, bet tagad zvejo ar tīkliem.
3.2.apvidvārds Palikt otru gadu tai pašā klasē.
PiemēriGrāfs Freds fon Mēdems, senas Kurzemes baltvācu dzimtas atvase, ienāca mūsu klasē jau krietni vecāks par mums, pārējiem, jo, neizceldamies ar īpašu uzcītību, vairākās klasēs bija sēdējis divus gadus.
- Grāfs Freds fon Mēdems, senas Kurzemes baltvācu dzimtas atvase, ienāca mūsu klasē jau krietni vecāks par mums, pārējiem, jo, neizceldamies ar īpašu uzcītību, vairākās klasēs bija sēdējis divus gadus.
4.sarunvaloda; parasti formā: trešā persona Labi atbilst, piegult augumam (par apģērbu).
PiemēriViņai bija bordo krāsas dabīgās ādas mētelis, kas sēdēja uz gurniem kā uzliets, savu augsto frizūru Emma bija paslēpusi zaļā zīda šallē.
- Viņai bija bordo krāsas dabīgās ādas mētelis, kas sēdēja uz gurniem kā uzliets, savu augsto frizūru Emma bija paslēpusi zaļā zīda šallē.
- Ļoti krāšņa kleita, lieliski sēž uz auguma, notušē visu lieko.
- Labi sēž uz figūras.
Stabili vārdu savienojumiGulēt (arī sēdēt) uz ausīm. Palikt sēdot. Sēdēt (arī būt) (kādam) uz kakla.
- Gulēt (arī sēdēt) uz ausīm sarunvaloda — 1. Nedzirdēt, nesaklausīt2. Būt neizdarīgam, nevērīgam
- Palikt sēdot sarunvaloda, idioma — palikt neprecētai, vecmeitās
- Sēdēt (arī būt) (kādam) uz kakla sarunvaloda, idioma — traucēt, apgrūtināt (kādu); uzspiest (kādam) savu gribu; uzkundzēties
- Sēdēt (arī dzīvot, būt) (kādam) uz kakla sarunvaloda, idioma — būt (kādam) par apgrūtinājumu (parasti materiālajā ziņā); izmantot savtīgi (kāda) materiālās vērtības
- Sēdēt (arī tupēt) aizkrāsnē nievājoša ekspresīvā nokrāsa, idioma — būt kūtram, pasīvam
- Sēdēt augstā krēslā frazēma — būt vadošā, nozīmīgā amatā
- Sēdēt kaulos (arī asinīs) frazēma — būt noturīgam (par personības īpašību, paradumu u. tml.)
- Sēdēt pie glāzītes (retāk pie glāzes) frazēma — dzert alkoholiskus dzērienus (piemēram, nelielās viesībās, kafejnīcā)
- Sēdēt uz adatas sarunvaloda, idioma — būt narkomānam
- Sēdēt uz pakaļas sarunvaloda, idioma — slinkot
- Sēdēt uz rubļa (arī uz kapeikas); sēdēt uz lata (arī uz santīma); sēdēt uz eiro (arī uz centa) sarunvaloda, idioma — būt skopam, pārlieku taupīgam
- Sēdēt uz savas mantas sarunvaloda, idioma — saka, ja kāds ko nelabprāt dod citam
Avoti: TWN, LLVV, ViV
Korpusa piemēri:šeit