runātīgs
Lietojuma biežums :
runātīgs īpašības vārds; lieto: reti
LocīšanaLocīšana
Pamata pakāpe:
Nenoteiktā galotne
Vīriešu dzimte | ||
---|---|---|
Vsk. | Dsk. | |
Nom. | runātīgs | runātīgi |
Ģen. | runātīga | runātīgu |
Dat. | runātīgam | runātīgiem |
Akuz. | runātīgu | runātīgus |
Lok. | runātīgā | runātīgos |
Sieviešu dzimte | |
---|---|
Vsk. | Dsk. |
runātīga | runātīgas |
runātīgas | runātīgu |
runātīgai | runātīgām |
runātīgu | runātīgas |
runātīgā | runātīgās |
Noteiktā galotne
Vīriešu dzimte | ||
---|---|---|
Vsk. | Dsk. | |
Nom. | runātīgais | runātīgie |
Ģen. | runātīgā | runātīgo |
Dat. | runātīgajam | runātīgajiem |
Akuz. | runātīgo | runātīgos |
Lok. | runātīgajā | runātīgajos |
Sieviešu dzimte | |
---|---|
Vsk. | Dsk. |
runātīgā | runātīgās |
runātīgās | runātīgo |
runātīgajai | runātīgajām |
runātīgo | runātīgās |
runātīgajā | runātīgajās |
Pārākā pakāpe: piedēklis -āk-
Vispārākā pakāpe: priedēklis vis-, piedēklis -āk- un noteiktā galotne
runātīgi apstākļa vārds
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Viņas ir runātīgas ( pļāpīgas), sociāli agresīvas un saspringtas.
- Šī šķirne ir ļoti runātīga un mēdz sarunāties ar saviem saimniekiem.
- Puika ar katru dienu kļūst saprātīgāks un interesantāks, un runātīgāks.
- Par brīvprātīgu pavadoni mums pieteicās varen runātīgs papuass, vārdā Eduards.
- Tā kā Gustavs ir ļoti runātīgs, tas rada balansu, harmoniju.