raksturīgs

Lietojuma biežums :

raksturīgs īpašības vārds

LocīšanaLocīšana

Pamata pakāpe:

Nenoteiktā galotne

	Vīriešu dzimte
	Vsk.	Dsk.
Nom.	raksturīgs	raksturīgi
Ģen.	raksturīga	raksturīgu
Dat.	raksturīgam	raksturīgiem
Akuz.	raksturīgu	raksturīgus
Lok.	raksturīgā	raksturīgos

Sieviešu dzimte
Vsk.	Dsk.
raksturīga	raksturīgas
raksturīgas	raksturīgu
raksturīgai	raksturīgām
raksturīgu	raksturīgas
raksturīgā	raksturīgās

Noteiktā galotne

	Vīriešu dzimte
	Vsk.	Dsk.
Nom.	raksturīgais	raksturīgie
Ģen.	raksturīgā	raksturīgo
Dat.	raksturīgajam	raksturīgajiem
Akuz.	raksturīgo	raksturīgos
Lok.	raksturīgajā	raksturīgajos

Sieviešu dzimte
Vsk.	Dsk.
raksturīgā	raksturīgās
raksturīgās	raksturīgo
raksturīgajai	raksturīgajām
raksturīgo	raksturīgās
raksturīgajā	raksturīgajās

Pārākā pakāpe: piedēklis -āk-

Vispārākā pakāpe: priedēklis vis-, piedēklis -āk- un noteiktā galotne

raksturīgi apstākļa vārds

1.Tāds, kas ir (kam) būtiski, tipiski piemītošs.

PiemēriMēs, aktieri, pirms darba saceram sava tēla biogrāfiju, to, kas katram raksturīgs.

Piemēri

Mēs, aktieri, pirms darba saceram sava tēla biogrāfiju, to, kas katram raksturīgs.
Ernests sev raksturīgajā mierā paraustīja plecus.
Vēl Pāvilostas novadā atrodas piekrastei raksturīgas mazas un šarmantas baznīcas, kuras glabā gadsimtiem senus stāstus.
Dziļākās upēs un upju posmos augi, kuriem raksturīga heterofofīlija, spēj attīstīt visas auga lapu formas.

Saistītās nozīmesiezīmīgs.

Saistītās nozīmes

Sinonīmi

iezīmīgs₁ — Tāds, kas atšķiras ar kādu raksturīgu īpašību, pazīmi.

tipisks₁ — Tāds, kam piemīt kādas noteiktas kategorijas, grupas, parasti spilgti izpaustas, īpašības, pazīmes.

Saistīts ar

atšķirīgs_1.1 lietvārda nozīmē; formā: vīriešu dzimte, pamata pakāpe, noteiktā galotne — Īpatnais, savdabīgais, tikai vienam raksturīgais.

Tulkojumicharacteristic, distinctive.

Tulkojumi

characteristic

typical or distinctive; "heard my friend's characteristic laugh"; "red and gold are the characteristic colors of autumn"; "stripes characteristic of the zebra"

(LV šaurāka nozīme) distinctive, typical

of a feature that helps to distinguish a person or thing; "Jerusalem has a distinctive Middle East flavor"- Curtis Wilkie; "that is typical of you!"

[Princeton WordNet 3.0]

1.1.parasti formā: noteiktā galotne Spilgti izteikts; savdabīgs.

PiemēriPats raksturīgākais, ko mēs visi zinām, bija notikums kādā bārā.

Piemēri

Pats raksturīgākais, ko mēs visi zinām, bija notikums kādā bārā.
Lai gan krāsa jūras ūdenī bija daļēji noskalojusies, raksturīgo zīmējumu varēja labi saskatīt.
Šis alus ir ar lielu apiņu devu, tāpēc raksturīgo rūgtumu var sajust gan aromātā, gan garšā.

Saistītās nozīmesīpašs, īpatnējs, izteikts.

Saistītās nozīmes

Sinonīmi

īpašs₁ — Tāds, kas ir atšķirīgs no citiem, no parastā; īpatnējs, savdabīgs.

īpatnējs₁ — Tāds, kas nav līdzīgs citam; savdabīgs.

izteikts₂ — Tāds, kam ir tipiskas, raksturīgas pazīmes.

savdabīgs₁ — Tāds, kas ar kādām īpašībām, parasti ievērojami, atšķiras no citiem, sev līdzīgiem (par cilvēku, tā psihi, raksturu, personību).

Antonīmi

parasts₁ — Tāds, kas neatšķiras pēc izmēra, formas, veida no citiem, līdzīgiem.

parasts₃ — Tāds, kas nav īpaši izvērsts, neizceļas ar ko īpašu, arī ikdienišķs (par darbību, pasākumu, arī stāvokli).

Tulkojumiparticular(a), peculiar(a).

Tulkojumi

(LV plašāka nozīme) particular(a), peculiar(a), special(a)

unique or specific to a person or thing or category; "the particular demands of the job"; "has a particular preference for Chinese art"; "a peculiar bond of sympathy between them"; "an expression peculiar to Canadians"; "rights peculiar to the rich"; "the special features of a computer"; "my own special chair"

[Princeton WordNet 3.0]

1.2.Tāds, kas atspoguļo (kā) būtisku, neatņemamu īpašību, pazīmi (piemēram, par fizikāliem lielumiem, skaitļiem).

Avoti: TWN, LLVV

Korpusa piemēri:šeit