raksturīgums
Lietojuma biežums :
raksturīgums vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; parasti formā: vienskaitlis
LocīšanaLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | raksturīgums | raksturīgumi |
| Ģen. | raksturīguma | raksturīgumu |
| Dat. | raksturīgumam | raksturīgumiem |
| Akuz. | raksturīgumu | raksturīgumus |
| Lok. | raksturīgumā | raksturīgumos |
Vispārināta īpašība → raksturīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Zinātniece pētījumos „ Cognitive Representations of Semantic Categories” ( „ Semantisko kategoriju kognitīvā reprezentācija”) ( Rosch 1975, 192–233), „ Principles of Categorization” ( „ Kategorizācijas principi”) ( Rosch 1978, 27–48 [2005, 91–108]), aplūkojot kategorijas robežas un to nepastāvību, kā arī kategorijas tipiskākos un mazāk tipiskos locekļus, to raksturīgumu, prototipiskumu, ievieš terminu prototips, kas nosaka raksturīgākā kategorijas locekļa pazīmes ( Rosch 1975, 192–233), līdzīgi prototipa jēdzienu raksturo citi autori ( Croft, Cruse 2004, 77; Matthews 2007, 326; Evans 2007, 175).
- Taureņu motīvs man patīk, jo tiem raksturīgums vieglums.
- Tāpat, veicot dabas aizsardzības pasākumu plānošanu jāņem vērā arī invazīvo sugu lomu lokālās un reģionālās daudzveidības un vietējo sugu un augu sabiedrību raksturīguma saglabāšanā.
- Potenciāli invadēti var būt arī dabiski zālāji, tādējādi, visticamāk, neofītu invāzija kopā ar zālāju ruderalizāciju sekmē sugu daudzveidības un augu sabiedrības raksturīguma samazināšanos.
- Piemērojot stila jēdzienu visai autora daiļradei, stils ir īpašības, kuras autoram ir sevišķas, raksturīgas – viņa idiolekts, ko tieši raksturīguma dēļ izmanto parodēšanai ( Wales 2001, 371).