raksturīgums

raksturīgums vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; parasti formā: vienskaitlisLocīšana

Lietojuma biežums :

Vispārināta īpašība → raksturīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.

Avoti: LLVV

Korpusa piemēri

Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.

Zinātniece pētījumos „ Cognitive Representations of Semantic Categories” ( „ Semantisko kategoriju kognitīvā reprezentācija”) ( Rosch 1975, 192–233), „ Principles of Categorization” ( „ Kategorizācijas principi”) ( Rosch 1978, 27–48 [2005, 91–108]), aplūkojot kategorijas robežas un to nepastāvību, kā arī kategorijas tipiskākos un mazāk tipiskos locekļus, to raksturīgumu, prototipiskumu, ievieš terminu prototips, kas nosaka raksturīgākā kategorijas locekļa pazīmes ( Rosch 1975, 192–233), līdzīgi prototipa jēdzienu raksturo citi autori ( Croft, Cruse 2004, 77; Matthews 2007, 326; Evans 2007, 175).
Taureņu motīvs man patīk, jo tiem raksturīgums vieglums.
Tāpat, veicot dabas aizsardzības pasākumu plānošanu jāņem vērā arī invazīvo sugu lomu lokālās un reģionālās daudzveidības un vietējo sugu un augu sabiedrību raksturīguma saglabāšanā.
Potenciāli invadēti var būt arī dabiski zālāji, tādējādi, visticamāk, neofītu invāzija kopā ar zālāju ruderalizāciju sekmē sugu daudzveidības un augu sabiedrības raksturīguma samazināšanos.
Piemērojot stila jēdzienu visai autora daiļradei, stils ir īpašības, kuras autoram ir sevišķas, raksturīgas – viņa idiolekts, ko tieši raksturīguma dēļ izmanto parodēšanai ( Wales 2001, 371).