pozētājs
pozētājs vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; novecojisLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | pozētājs | pozētāji |
| Ģen. | pozētāja | pozētāju |
| Dat. | pozētājam | pozētājiem |
| Akuz. | pozētāju | pozētājus |
| Lok. | pozētājā | pozētājos |
Modelis; cilvēks, kas nedabiski, neīsti izturas, izliekas.
Avoti: LV93
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Nē, neesmu pozētājs, neesmu arī liekulis, tā nav izlikšanās.
- Un vispār no tā laika pozētājus nešauj.
- Valstī nedrīkst būt nekādu pozētāju, nekādu kaujinieku," Lukašenko teikto citē ziņu aģentūra BelTA.
- Tāpēc ieteikums spilgtas saules gadījumā pavērst fotoaparātu pret kompozīcijas tumšāko punktu – vai tas būtu kāds tumšs drēbes gabals vai vēl labāk ēna pie pozētāja kājām.
- Tieši šīs, tagad arī uz grāmatas vāka novietotās akta bildes tapšanas brīžos Jančuks sapratis: vecā sieva, tā mietpilsoniskā ragana, ir jāpadzen un turpmākais dzīves ceļš ejams kopā ar daiļo pozētāju!