polemizēt
polemizēt 2. konjugācijas darbības vārds; intransitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | polemizēju | polemizējam | polemizēju | polemizējām | polemizēšu | polemizēsim |
| 2. pers. | polemizē | polemizējat | polemizēji | polemizējāt | polemizēsi | polemizēsiet, polemizēsit |
| 3. pers. | polemizē | polemizēja | polemizēs | |||
Pavēles izteiksme: polemizē (vsk. 2. pers.), polemizējiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: polemizējot (tag.), polemizēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: polemizētu
Vajadzības izteiksme: jāpolemizē
Piedalīties polemikā.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Līdz ar to ir ierobežotas iespējas polemizēt ar vietējiem autoriem dienesta gaitas kontekstā.
- Tā ir saruna ar sabiedrību, par ko var daudz polemizēt.
- H. Franka kinoapraksts polemizē ar kinoapraksta Dzīvais māls tendencēm.
- Nesākšu polemizēt par maizes rieciena biezumu skolotāju ģimenēs.
- 18. gs. 80. gados Stenders polemizēja ar Jelgavas Pētera akadēmijas profesoru Johanu Melhioru Gotlību Bēzeki divos rakstos.