polemiskums
polemiskums vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; parasti formā: vienskaitlisLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | polemiskums | polemiskumi |
| Ģen. | polemiskuma | polemiskumu |
| Dat. | polemiskumam | polemiskumiem |
| Akuz. | polemiskumu | polemiskumus |
| Lok. | polemiskumā | polemiskumos |
Vispārināta īpašība → polemisks, šīs īpašības konkrēta izpausme.
Avoti: LLVV
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Teksti, kas velk uz Literatūras pusi un kuru spēks ir nevis polemiskumā vai izaicinājumā, bet tajā pārdzīvojumā, ko varētu saukt par katarsi.