polemists
polemists vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
Vsk. | Dsk. | |
---|---|---|
Nom. | polemists | polemisti |
Ģen. | polemista | polemistu |
Dat. | polemistam | polemistiem |
Akuz. | polemistu | polemistus |
Lok. | polemistā | polemistos |
polemiste sieviešu dzimtes 5. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Vsk. | Dsk. | |
---|---|---|
Nom. | polemiste | polemistes |
Ģen. | polemistes | polemistu |
Dat. | polemistei | polemistēm |
Akuz. | polemisti | polemistes |
Lok. | polemistē | polemistēs |
Cilvēks, kas piedalās polemikā; polemiķis.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Režisors, dramaturgs un teatrālis Pēteris Petersons savukārt cildināja Birzi hronistu, Birzi polemistu.
- Kronvalds parāda spožu polemista talantu.
- Runājot par terminu “ cilvēktiesības”, ir jāatzīmē, ka tā pielietojums pirmoreiz tika minēts 1770. gadā Amsterdamā publicētājā grāmatā “ Abu Indiju vēsture”, kuras autors, ka varētu mūsdienās domāt, bija franču polemists G.T.F. Reināls ( G.T. F. Raynal) sadarbībā ar enciklopēdistu D. Didro ( D. Diderot).
- Karlo Penti Linkola ( ; dzimis , miris ) bija somu dziļais ekologs, ornitologs, polemists, rakstnieks un makšķernieks.
- Pjotrs Skarga ( , , ; dzimis , miris ) bija jezuīts, sludinātājs, polemists un agiogrāfs, viens no Polijas—Lietuvas kontrreformācija līderiem, pirmais Viļņas universitātes rektors, viens no Brestas baznīcas ūnijas galvenajiem ideologiem.