Rudens versija 2024
405 379 šķirkļi
plencēt
plencēt 2. konjugācijas darbības vārds
Locīšana
plenčot 2. konjugācijas darbības vārds; sarunvaloda; lieto: retāk
Locīšana
1.intransitīvs Žūpot; arī šķērdēt.
2.transitīvs Pērt, sist (piemēram, ar pātagu).
Avoti: LLVV