piešķirt
Lietojuma biežums :
piešķirt 1. konjugācijas darbības vārds; transitīvs
Locīšana
1.Juridiski dot tiesības lietot, saņemt vai iegūt īpašumā (parasti kādas materiālas vērtības).
Saistītās nozīmessaņemt.
1.1.Juridiski, oficiāli sagādāt, nodrošināt (kādu stāvokli, apstākļus); būt par pamatu, nosacījumu (piemēram, kādam stāvoklim, apstākļiem).
1.2.Oficiāli atzīt par atbilstošu (kādām prasībām) un dot iespēju (kādam) saņemt (piemēram, apbalvojumu, medaļu).
Stabili vārdu savienojumiPiešķirt vārdu (arī nosaukumu).
2.Sagādāt apstākļus (kādai darbībai, stāvoklim); būt par cēloni tam, ka rodas (kāds stāvoklis).
2.1.Izraisīt (psihisku vai fizioloģisku stāvokli).
3.Panākt, būt par cēloni, ka (kam) izveidojas, rodas (piemēram, kādas īpašības).
3.1.Savienojumā “piešķirt nozīmi”: uzskatīt (ko) par ļoti nozīmīgu, svarīgu, arī par galveno.
4.žargonisms Ielikt atzīmi.
Stabili vārdu savienojumiPiešķirt vārdu.
Avoti: LLVV, JV
Korpusa piemēri