pievarēt
pievarēt 2. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | pievarēju | pievarējam | pievarēju | pievarējām | pievarēšu | pievarēsim |
| 2. pers. | pievarē | pievarējat | pievarēji | pievarējāt | pievarēsi | pievarēsiet, pievarēsit |
| 3. pers. | pievarē | pievarēja | pievarēs | |||
Pavēles izteiksme: pievarē (vsk. 2. pers.), pievarējiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: pievarējot (tag.), pievarēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: pievarētu
Vajadzības izteiksme: jāpievarē
1.Pakļaut, pārspēt ar fizisku spēku; pieveikt.
1.1.pārnestā nozīmē Nomākt, pārvarēt (cilvēku) – par apstākļiem, fizioloģisku vai psihisku stāvokli.
2.Pārvarēt (piemēram, šķēršļus); paveikt (parasti grūtu, arī laikietilpīgu) darbu.
Avoti: LLVV, ViV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- It sevišķi Rīgā, kur alerģija ir pievarējusi katru trešo pilsētnieku.
- Piecus akmeņus izdevās pievarēt Didzim Zariņam, kurš arī guva uzvaru.
- Pāris minūtes liftā un 14 stāvi bija pievarēti, beidzot gaismā.
- Izmantojot tikai savu muskuļu spēku, Kārlis ir pievarējis 26 000 kilometru.
- Dalībniekiem būs jāpievar jauni un izaicinoši nobraucieni, kā arī kāpumi.