pievārdot
pievārdot 2. konjugācijas darbības vārds; sarunvaloda, transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | pievārdoju | pievārdojam | pievārdoju | pievārdojām | pievārdošu | pievārdosim |
| 2. pers. | pievārdo | pievārdojat | pievārdoji | pievārdojāt | pievārdosi | pievārdosiet, pievārdosit |
| 3. pers. | pievārdo | pievārdoja | pievārdos | |||
Pavēles izteiksme: pievārdo (vsk. 2. pers.), pievārdojiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: pievārdojot (tag.), pievārdošot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: pievārdotu
Vajadzības izteiksme: jāpievārdo
1.Pierunāt (kādu).
2.Ar vārdošanu izraisīt (kādam ko), arī piesaistīt (kādam ko).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- viņa nīgri sadrūmst, ļauni priecājoties, agrajā rītā iemet karoti darvas un pievārdo apokalipsi: " Ārprāts!
- Viņa nesāka baidīt un uzskaitīt visas iespējamās briesmas, taču arī pievārdojama nekādi nebija un grasījās par pavadoni dot līdzi Justu.
- Komandai “ NGT Latvia” tajā reizē neizdevās “ pievārdot” Baļotes skaistules — padevās vien septiņas, kas kopā svēra 21,775 kg.
- - viņa brīnījās un bija pievārdojama tikai pēc stīvēšanās, turklāt ar ierunu, ka tad jau pie mums nevarot valdīt nekāda kārtība.
- Mūsu rikša apstājas, un puķotais mēģina pievārdot mani, lai kāpju laukā, dievodamies, ka apsolītais autobuss esot kaut kur pavisam tuvu.