pievārds
pievārds vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | pievārds | pievārdi |
| Ģen. | pievārda | pievārdu |
| Dat. | pievārdam | pievārdiem |
| Akuz. | pievārdu | pievārdus |
| Lok. | pievārdā | pievārdos |
Vārds, kuru (cilvēks) iegūst, pievieno papildus savam īstajam vārdam.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Pēc citiem avotiem dzejnieka vārds bijis Melesigēns, ar pievārdu Homērs.
- Fiksētie pievārdi un uzvārdi vienmēr ir doti kopā ar priekšvārdu kā antroponīmiskā formula.
- Tā vietā lietoti pievārdi, kas norādīja tā īpašnieka statusu un izcelsmes vietu.
- Diahroniskā skatījumā šāds, vēl no paaudzes uz paaudzi nepārmantojams pievārds ir uzvārda priekšstadija.
- Vienreiz fiksētajai personai Yøns Tůrsson ir arī tipiski skandināviskais no patronīma atvasinātais pievārds vai uzvārds.