piesvēpt
piesvēpt 1. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs; parasti formā: trešā persona; lieto: retiLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | piesvēpstu | piesvēpstam | piesvēpu | piesvēpām | piesvēpšu | piesvēpsim |
| 2. pers. | piesvēpsti | piesvēpstat | piesvēpi | piesvēpāt | piesvēpsi | piesvēpsiet, piesvēpsit |
| 3. pers. | piesvēpst | piesvēpa | piesvēps | |||
Pavēles izteiksme: piesvēpsti (vsk. 2. pers.), piesvēpstiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: piesvēpstot (tag.), piesvēpšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: piesvēptu
Vajadzības izteiksme: jāpiesvēpst
Avoti: LLVV