piemigt
piemigt 1. konjugācijas darbības vārds; intransitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | piemiegu | piemiegam | piemigu | piemigām | piemigšu | piemigsim |
| 2. pers. | piemiedz | piemiegat | piemigi | piemigāt | piemigsi | piemigsiet, piemigsit |
| 3. pers. | piemieg | piemiga | piemigs | |||
Pavēles izteiksme: piemiedz (vsk. 2. pers.), piemiedziet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: piemiegot (tag.), piemigšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: piemigtu
Vajadzības izteiksme: jāpiemieg
1.Iemigt, parasti uz īsu brīdi.
Avoti: LLVV, EH
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Biju piemigusi, Rebeka arī, un viņš izlavījās uz mirkli.
- Liekas, viņš tiešām piemiga, bet jaunais izstāstīja teiku par kalnu.
- Pamalē, mierīgs kā visi piemiguši milži, klusēja Vezuvs.
- Tad es brīžiem tā kā piemigu, brīžiem sāpes mani pamodināja no jauna.
- VISTICAMĀK, ka Līva bija uz kādu laiciņu piemigusi.