piemiglot
piemiglot 2. konjugācijas darbības vārds; transitīvs; parasti formā: lokāmais ciešamās kārtas pagātnes divdabis (-ts, -ta)Locīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | piemigloju | piemiglojam | piemigloju | piemiglojām | piemiglošu | piemiglosim |
| 2. pers. | piemiglo | piemiglojat | piemigloji | piemiglojāt | piemiglosi | piemiglosiet, piemiglosit |
| 3. pers. | piemiglo | piemigloja | piemiglos | |||
Pavēles izteiksme: piemiglo (vsk. 2. pers.), piemiglojiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: piemiglojot (tag.), piemiglošot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: piemiglotu
Vajadzības izteiksme: jāpiemiglo
Būt par cēloni tam, ka, parasti migla, izplatās viscaur (apkārtnē, vidē).
Avoti: LLVV