pielēkt
Lietojuma biežums :
pielēkt 1. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs
Locīšana
pielekt 1. konjugācijas darbības vārds; sarunvaloda, intransitīvs
Locīšana
1.Lecot, ar lēcienu vai lēcieniem pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
1.1.žargonisms Piekļūt pie riestojoša medņu gaiļa; medņa dziesmas laikā ik pēc 2-3 soļiem jāpstājas — izskatās, ka mednieks lec.
2.Savienojumā ar “kājās”, “stāvus” u. tml.: strauji, pēkšņi piecelties.
Saistītās nozīmesuzcelties, piecelties, pieslieties.
3.sarunvaloda; parasti formā: trešā persona Iesākt darboties (par motoru).
4.žargonisms Kļūt saprotamam.
Normatīvais komentārs:Sarunvalodā ir sastopams arī nenoteiksmes saknes lek- lietojums, bet literārajā valodā darbības vārds pielēkt jāloka un jāatvasina pēc parauga, kāds dots pie leksēmas pielēkt.
Avoti: LLVV, Vng, Žrg
Korpusa piemēri