piekāpt1
piekāpt 1. konjugācijas darbības vārds; intransitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | piekāpju | piekāpjam | piekāpu | piekāpām | piekāpšu | piekāpsim |
| 2. pers. | piekāp | piekāpjat | piekāpi | piekāpāt | piekāpsi | piekāpsiet, piekāpsit |
| 3. pers. | piekāpj | piekāpa | piekāps | |||
Pavēles izteiksme: piekāp (vsk. 2. pers.), piekāpiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: piekāpjot (tag.), piekāpšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: piekāptu
Vajadzības izteiksme: jāpiekāpj
1.Kāpjot pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
2.parasti formā: trešā persona Iekāpjot daudziem cilvēkiem, tikt piepildītam, aizņemtam (parasti par transportlīdzekli).
3.sarunvaloda Ieiet (pie kāda, kur) uz neilgu laiku, parasti garāmejot, dodoties uz citu vietu.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- - Tad piekāpšu atkal pēc pāris dienām, – Klase paziņoja.
- Piekāpiet Pārdaugavā vēl neuzceltajā Latvijas Nacionālajā bibliotēkā un pāršķirstiet visas grāmatas.
- Netrūka arī acīmredzami nepilngadīgu puišu, bet vakarpusē piekāpa arī kāda grūtniece.
- Varbūt Kristus bērns jūt līdzi parastajam Bērnam un tomēr vēl izdomā piekāpt.
- Viņš piekāpa Očai pavisam klāt un ar vienu atsperīgu lēcienu ielēca viņai klēpī.