piekantēties
piekantēties atgriezenisks 2. konjugācijas darbības vārds; sarunvalodaLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | piekantējos | piekantējamies | piekantējos | piekantējāmies | piekantēšos | piekantēsimies |
| 2. pers. | piekantējies | piekantējaties | piekantējies | piekantējāties | piekantēsies | piekantēsieties, piekantēsities |
| 3. pers. | piekantējas | piekantējās | piekantēsies | |||
Pavēles izteiksme: piekantējies (vsk. 2. pers.), piekantējieties (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: piekantējoties (tag.), piekantēšoties (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: piekantētos
Vajadzības izteiksme: jāpiekantējas
Ar savu izturēšanos, rīcību, runu iegūt (kāda, parasti pretējā dzimuma cilvēka) labvēlību, simpātijas u. tml.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- es patiešām neizskatos pēc sievietes, kurai kāds gribētu piekantēties.
- Pie sultāna pils pēc biļešu nopirkšanas mums abiem mēğina piekantēties kāda pils gide, bet mēs ļoti lepni atraucam, ka mums pietiek ar Evu.
- Zorām jāņem arī vērā, ka te garmatainā dzimuma piederīgie visi lielākoties tādi pašpietiekami un bārdaini - neuzskata par vīrišķīgu pienākumu obligāti piekantēties katrai jaunkundzei, kas stāv pie bāra ar nolaistām skropstām un salmiņu starp lūpām.
- Ir arī tāds joks, ka meitene atradīs veidu, kā sevi nodarbināt, lai nav tik ļoti jādomā pa puišiem, vai arī vienkārši aizies izklaidēs, jo par 95% ir pārliecināta, ka viņai noteikti kāds piekantēsies, ja vien viņa ir OK : ) ...
- Es, protams, pošos piekantēties kādai nešķīstenei ( tas ir katra normāla veča sapnis).